Ko te tāimi tēnei ka toe fakafōu ai te Kalikalamu a Niu Hila

Ka ki mātou fakafōua te kalikalamu a te atunuku mo nā āoga, kae ke atafia ai nā agānuku e lua, e opotia foki ia tamaiti āoga uma, ka manino nā mea tāua ke āko ma faigōfie ke fakaaogā. Ko te gāluega ke fakafōu, e fakagoioi i loto o te lima tauhaga ka hohoko mai, ma ko te hāvaliga tēnei, ka ki mātou hakilia ai ni lagona ke tuku mai e nā takitaki o nā āoga, nā faiāoga, tamaiti āoga, nā mātua ma nā kāiga.

He ā te uiga o te fakafōugia o te kalikalamu ki ā te koe ma tau tamaiti?

  • E fakatauagia ai te fakahinomaga (identity) o tau tamaiti, tana gagana ma tana aganuku
  • Ka manino na mea e tatau ke iloa, venā ke malamalama ma fai e tau tamaiti i te taimi kātoa e i te āoga ai
  • Ka lahi atu tō malamalama ki te holohologa o nā akoakoga a tau tamaiti vēnā ma ona manakoga
  • Ka lahi te fehoahoaniga ki te faiāoga o tau tamaiti ke ia iloa mātau ma tali ki nā mea e mafai ke fai e tau tamaiti, venā ona fakamoemoega ma ona manakoga

Aiheā te fai ai e ki mātou te mea tēnei?

I te tolu tauhaga kua teka, na valakaulia ai e ki mātou nā mātua, nā kāiga ma tamaiti āoga ke tuku mai ni lagona āgai ki te kalikalamu mo nā akoakoga, kui i nā fakatalanoaga vēia ko nā talanoaga faka akoakoga (Education Conversation) ma te iloiloga o te NCEA. Na taku mai e nā tino e i ei nā mea e tatau ke hui ma ni mea ke kikila totoka ki ei:

  • Na fakahinomaga (identities), gagana tautala, agānuku ma te ola lelei o tamaiti
  • Nā mea pito hili ona tāua ke ako pe iloa
  • Fakatāuagia o nā aganuku fakavae e lua a Aotearoa
  • Olaga akoakoga e fakatāua ai nā tamaiti āoga uma lele, e tautali atu ai foki ki nā manakoga o tamaiti ma te tupulaga talavou
  • Te kaufakatahi o mātua ki nā akoakoga a ā lātou fānau ma te tuku atu ki ei o nā lagona o faiāoga ki te hōloga o nā taumafaiga a ā lātou fānau ma nā mea ka hohoko mai

Ko he ā te Kalikalamu a Niu Hila?

Ko te Kalikalamu a Niu Hila e taki ai na mea e ako e tau tamaiti i te āoga. E fehoahoani ki faiāoga ke fau he kalikalamu āoga e iloa ai pe ni ā nā mea e tatau ke ako e tau tamaiti i tona olaga akoakoga. E fakaako i nā āoga uma lele i luga o Niu Hila i te gagana Igilihi. E opo fakatahi e faiāoga te Kalikalamu a Niu Hila fakatahi ma nā mea e tutupu lava i nā kogāfenua e i ei ai nā āoga, ke fai ai nā polokalame akoako mo a lātou tamaiti āoga.

  • E lua ia vaēga o te kalikalamu a te atunuku mō nā tamaiti āoga i nā pilima, nā vahega feoloolo ma nā tūlaga lua:
  • Ko te Kalikalamu a Niu Hila tēia e akoako i nā āoga tūlaga lua i te Igilihi
  • Te Marautanga o Aotearoa tēia e akoako i nā āoga tūlaga lua a Māori

Ko ni ā nā huiga kā i ei?

Ko te Kalikalamu a Niu Hila tē ka fakafōu ka manino ai na mea e taua ke ako ma fakamatala ai pe vehea te ata o te holoholo lelei ki tamaiti āoga. E fehoahoani lahi lele ki nā faiāoga ma fakamautinoa ko tamaiti āoga uma lele, e teka kehe ma te āoga kua i ei ō lātou hikili, tō lātou mafai ma te poto e manakomia e ki lātou ke manuia ai ō lātou olaga.

Fakatahi ai i nā mea iēnei, ka i ei ni fakamaumauga o nā mea nae ako e ki lātou, e fano lava ma te tamaiti, e i loto ai te holohologa o a lātou akoakoga, nā mea e lelei ai ma nā mea e manakomia ai he lātou fehoahoaniga.

Ke fakataunuku nā mea iēnei, e tatau te kalikalamu ke:

  • Hapoti nā āoga ke fakatāua na fakahinomaga, na gagana ma nā aganuku a tamaiti āoga uma, kae lagona ai e tau tamaiti ko lātou e fakatauagia i te hihitemi tau akoakoga.
  • Manino nā akoakoga e tāua ki tamaiti uma, kae ke agai ki mua nā taumafaiga a tamaiti āoga ma ke manuia.
  • Faigofie ki nā āoga ma nā faiāoga ke fakaaogā, ma fakapatino lava ki nā mea e tatau ke iloa, ke malamalama ma fai, kae ke holoholo lelei ma manuia.

Ko te tāimi tēnei ka toe fakafōu ai te Kalikalamu a Niu Hila [PDF, 248 KB]

Last reviewed: Has this been useful? Give us your feedback