He kaupapa hou hei poapoa mai i ngā kaiako reo Māori

Ka whakaaturia tētahi pānuitanga reo Māori hou i runga pouaka whakaata i tēnei wiki. Ko tāna he whai kia tokomaha ake ngā kaiako e hiahiatia ana i Aotearoa nei, mā ngā kōrero tūturu mō ngā āhutanga e hihiri ai ngā kaiako, e whaihua ai hoki tā rātou mahi.

Hei hāpai hoki tēnei pānuitanga i te Te Wiki o te Reo Māori | Māori Language Week, inā rā koia tētahi o ngā whakaaturanga tuatahi ka kitea i te hongere auraki, he reo Māori katoa, ā, kāore kau he whakaupoko korero.
E kī ana a Pauline Cleaver te Hekeretari Tuarua o te Tāhuhu o te Mātauranga, I whāia tēnei huarahi e te Tāhuhu hei whakaū tonu i te mana o tā tatou reo Māori.

“Me whai kaiako pai rawa kia eke tahi tātou i te whāinga roa a te Kāwanatanga, arā, kia tika tonu ai te reo Māori e kōrerohia ana e ngā kaiako katoa.

“I āianei, kua tata ki te 200,000 ngā ākonga puta noa i te motu e ako i te reo Māori. Kua nui ake ngā huarahi ako i ētahi kura, ā, i ētahi kura tuarua kua noho hei kaupapa me mātua ako i te tau tuatahi. Hei whakatutuki i tō mātou hiahia, me whai kia tokomaha ake ngā kaiako reo Māori pai rawa,” ko tāna.

Ko tēnei kōrero tētahi wāhanga o tā mātou kaupapa whakahau “haere hei kaiako”, e whakaatu ana i ā te kaiako mahi o ia rā i te taha o āna ākonga, hei whāngai i ngā pūkenga nui, pērā i te manaakitanga, te māiatanga, te kaha – me te ako.

Ko tā te whakaaturanga reo Māori he whai i tētahi rōpū ākonga me tō rātou tino kaiako, kua tata te wā mōna kia haere ki kura kē. Hei whakaatu i tō rātou aroha ki a ia, ka whakatau rātou kia tae atu ki tana kura hou mō tana pōhiri. I te mutunga o ngā whaikorero, ka karanga tana matua kia rātou ā, ka puta ohorere mai ki te tautoko i a ia ki tētahi haka – ki te tuku kupu ki tana kura hou, kia tiakina e rātou te taonga.

“Mōhio tonu tātou he mea tino whaitake te kaiako pai ki te ako a te tamaiti, ā, pērā hoki te whaihua o āna mahi. Ko tā te kaupapa whakahau nei he whakaatu ki ngā tāngata o Aotearoa ngā āhuatanga e hihiri ai, e ngākaunui ai te kaiako ki tana mahi,” te kī mai a Ms Cleaver.

Hei hāpai i tēnei kaupapa kia tokomaha ake ngā kaiako reo Māori, me ērā atu kaupapa he iti nei ngā kaiako – pērā i te pāngarau, te pūtaiao me te hangarau – arā anō ngā kaupapa a te Tāhuhu.

Pērā i:

  • Ngā Karahipi me ngā Tahua Ako o TeachNZ. Kua utua ngā utu ā-akoranga mō ngā tauira panoni mahi 80 kia whāia e rātou he tohu kaiako arareo Māori i tēnei tau – me ngā tauira wā kikī kua whiwhi i te $30,000 hei utu tāpui mō ia tau o te akoranga. Kei roto i tēnei e 65 tauira Panoni Mahi mō ngā kura tuatahi me 14 tauira mō te kura tuarua. 
  • Neke atu i te 70 karahipi kua tukua ki ngā kaiako hou arareo Māori kura tuatahi, kura tuarua hoki i tēnei tau – ka ea ngā utu ā-akoranga, ka tukua hoki he utu tāpui he $10,000 tōna nui mō te akoranga wā kikī. 
  • E 30 atu anō ngā Karahipi Kupe kua tukua i tēnei tau mō ngā tauira tino pai rawa Maori mai, Pasifika mai hoki – mō ngā kaitono kua tutuki i a rātou tētahi tau kikī mō tētahi tohu kaiako kua whakaaetia. 
  • Kei te arotakengia i tēnei wā, ngā hua o tētahi whakamātauranga i whakahaeretia hei pupuri i ngā kaiako arareo Māori. 
  • Kua wātea mai he pūtea mō ngā tūranga whakahoutanga 1000 – hei kaupare atu i ngā taupā kia whakatere ake ai te hokinga o ngā kaiako kua whakangungua kētia ki te akomanga. 
  • Kua whakawhānuitia te Voluntary Bonding Scheme hei whakahau i ngā kaiako hou kia haere hei kaiako i roto i ngā kura taumata 2 me 3 i Tāmaki Makaurau, Auckland, ā, puta noa te motu mō ngā kaupapa ako i tohua me ngā kura arareo Māori. Hui katoa e 300 ngā kaiako kua tīmata i te tau 2018 i whai wāhi atu ki tēnei kaupapa.

Mō ētahi atu kōrero mō te kaupapa whakahau kia haere hei kaiako, toro atu ki

Mō ētahi atu kōrero īmēra atu ki media@education.govt.nz

Last reviewed: Has this been useful? Give us your feedback